Pirmo reizi satiekot Kasparu Putriņu, rodas iespaids, ka šis cilvēks dzīvo ārpus laika. Draugi viņu sauc par Renesanses laika cilvēku. Kaspars būvē Eiropā ļoti reti sastopamus viduslaiku mūzikas instrumentus, nodarbojas ar skaņu režiju, spēlē alternatīvās mūzikas grupā “Amorālā psihoze”, pēta norises dabā, telpā un cilvēkā.
Režisora apraksts
Par filmu “Latvijas kods. Renesanses laika cilvēks” ―
Pirmo reizi sastopot Kasparu Putriņu top skaidrs, ka viņa dzīves stāsts, filozofija un ikdiena ir patiesi bagātīga, kas piedāvā lielu potenciālu dokumentālam darbam. Tostarp pats Kaspara tēls ir ļoti fotogēnisks un kinematogrāfisks, jau izpētes procesa laikā pierādot, cik ātri un viegli ir iespējams izveidot nepieciešamo saikni filmēšanas laikā.
Meistara personības dažādos rakursi tika iepazīti caur viesiem, kas instrumenta tapšanas procesa laikā apciemo Kasparu un viņa darbnīcu. Katrs personāžs ir saistīts ar kādu no Kaspara darbošanās aspektiem, tādā veidā caur katru viesi pētam meistara personības un radošās darbošanās aspektu, kā arī jaunas detaļas par paša klavicimbala būvniecību.
Ņemot vērā instrumenta būtisko lomu šī darba kontekstā, īpaša uzmanība ir pievērsta filmas skaņu celiņam. Filmas komponists, Jānis Runģis, ir gan tuvs draugs meistaram, gan arī lietpratējs klavicimbala izmantošanai laikmetīgajā mūzikā. Tādēļ, kopā ar komponistu ir izveidots skaņu celiņš, kas, izmantojot instrumenta plašo skaņas potenciālu, atspoguļo pašu filmas dramaturģiju. Filmas pirmajā pusē ir dzirdamas abstraktas, netīšas skaņas, atspoguļojot instrumenta tapšanas sākuma posmu. Procesam turpinoties, mūzika ieņem skaidrākas aprises, līdz beidzot, nonākot pie pabeigta instrumenta, ir ierakstīts jaundarbs, kas ir kā kulminācija instrumenta būvniecībai – tā nodošana tālāk.
Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" nominācija kategorijā "Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma"
Ziņas medijos
Seno instrumentu meistars mūsdienu Latvijā
(pieejams pilnais filmas ieraksts)
Režisora Emīla Alpa filma “Renesanses laika cilvēks” stāsta par cilvēka attieksmi pret savu laikmetu un vidi – par to, kā cilvēks rada kultūras vērtību ar ideju, talantu un paša rokām. Tās galvenais varonis ir Kaspars Putriņš – mūziķis, skaņu režisors un Eiropā ļoti reti sastopamu viduslaiku mūzikas instrumentu meistars. Kā atklāj režisors Emīls Alps, filma sākotnēji iecerēta “kā instrukcija, kā uzbūvēt instrumentu. Paldies Dievam, tas tā nenotika!"
Pazust savā nelielajā paradīzē
"Ja sākotnēji ideja bija veidot filmu par klavicimbalas radīšanas procesu, beigās filma tomēr pārvērtās par tādu kā šībrīža cilvēka labsajūtas meklējumiem, baudījumu un prieka vēlmēm, jo laikam tā galvenā lieta par Kasparu, manā skatījumā, tiešām ir tas apbrīnojami lielais dzīvesprieks un radošā enerģija, ko viņš izstaro. Kaspara Putriņa personība – tas ir kaut kas kolosāls," intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" atzīst režisors.
"Latvijas kods". Par mūsu kolektīvo nākotni
Šīs filmas varonim gan gadu un talantu sakrājies vairāk, ne velti filmai tāds nosaukums, un renesanses motīvi ir jaušami pat varoņa izskatā – sejas profilā, garajos matos un gaišajās kā nākotne acīs. Viņš konstruē un būvē klavicimbalu jeb viduslaiku klavesīnu – t. i., nodarbojas ar kaut ko tādu, ko lielākā tiesa pragmatisko darboņu nosauktu par dārgā laika tērēšanu, taču uz meistara hipnotizējoši precīzajām kustībām tāpat skatītos bezgalīgi, pat ja nesaprastu, ko redz.
